... brīvību var definēt kā gribas neatkarību no ikviena
cita likuma, izņemot vienīgi morālo likumu.


Patiesa politika nespēj spert ne soli pirms tā nav devusi
savu zvērestu morālei, jo politika par sevi - grūta
māksla, tomēr tās savienība ar morāli nav mākslota, jo
morāle pārcērt to mezglu, ko politika nav spējusi
atraisīt, tik ilgi, kamēr valdījusi nesaprašanās to
starpā. Cilvēka tiesības ir jāpieņem kā svētas, lai arī
kādus upurus tas neprasītu no tiem, kuru rokās atrodas
vara.


Pati cildenākā un skaistākā māksla ir prasme vadīt valsti
un mājas dzīvi: šo prasmi mēs saucam par taisnīgumu un
savaldību vai mērenību.

/I.Kants/